virsīpašnieks
"Virsīpašnieks" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē personu, kurai pieder kāds īpašums vai tiesības uz to (piemēram, zeme, ēka, uzņēmums). Tas bieži tiek lietots juridiskā vai formālā kontekstā, lai norādītu uz īpašuma tiesību turētāju.
Īss skaidrojums:
Tas ir īpašnieks vai īpašuma tiesību subjekts — persona (fiziska vai juridiska), kas uzņemas atbildību un izmanto saistītās tiesības.
Piemēri lietojumā:
1. Zemes gabala kontekstā:
"Zemes gabala virsīpašnieks ir pienākums uzturēt robežzīmes kārtībā."
2. Ēkas vai mājas kontekstā:
"Pirms būvniecības darbiem nepieciešama virsīpašnieka rakstiska piekrišana."
3. Juridiskos dokumentos:
"Līgumā ir norādīts, ka virsīpašnieks atbild par īpašuma apdrošināšanu."
Sinonīmi: īpašnieks, īpašuma turētājs, titulnieks (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: īrnieks, lietotājs (persona, kurai nav pilnu īpašumtiesību).
Vārds vēsturiski cēlies no apvienojuma "virs-" (augšā, pār-) un "īpašnieks", uzsverot galvenās tiesības vai kontroles pozīciju pār īpašumu. Mūsdienās tas bieži sastopams likumos, zemes grāmatās vai administratīvajos procesos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.