vikingi
"Vikingi" nozīme īsumā:
Vikingi bija ziemeļu (galvenokārt skandināvu) jūras braucēji, karotāji, tirgotāji un kolonizatori, kas aktīvi darbojās 8.–11. gadsimtā. Viņu darbība ietvēra uzbrukumus (piemēram, "pļaušanas" reidus), tirdzniecību un apmetņu dibināšanu Eiropas piekrastēs un tālāk.
Piemēri:
1. Uzbrukumi un reidi
- 793. gadā vikingi izpostīja Lindisfērnas klosteri Anglijā – šis notikums tradicionāli tiek uzskatīts par "vikingu laikmeta" sākumu.
- Viņi regulāri uzbruka Francijas, Īrijas un Krievzemas piekrastēm, bieži pa upēm iekšzemē (piemēram, Seinas vai Dņepras baseinos).
2. Kolonizācija un izpēte
- Vikingi kolonizēja Islandu, Grenlandi un ap 1000. gadā sasniedza Ziemeļameriku (Vinlandu).
- Austrumu virzienā viņi nodibināja tirdzniecības ceļus līdz pat Konstantinopolei un Bagdādei, kā arī ietekmēja Kijivas Krievzemas veidošanos.
3. Kultūras ietekme
- Skandināvu apmetnes pastāvēja Britu salās (piemēram, Jorkas apgabals "Denlo").
- Normāņi (vikingu pēcteči Francijā) 1066. gadā iekaroja Angliju Viljama I vadībā.
Vikingi bija ne tikai karotāji, bet arī prasmīgi kuģubūvētāji, zemkopji un tirgotāji, kas ietekmēja Eiropas vēsturi, politiku un kultūru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.