vijaugs

"Vijaugs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar viju (vijas) pinšanu — tas ir, amatnieku, kas no elastīgiem materiāliem (piemēram, koka šķiedrām, salmiem, niedrēm, lipīgas mizas) pina dažādus priekšmetus: grozus, cepures, pārus, bļodas, mēbeles u.c.

Īsumā: vijaugs = viju pītājs, pītnieks.

Piemēri lietojumā:
1. Vecais vijaugs no ciema pina tik skaistus grozus, ka tos pirka pat pilsētnieki.
2. Mūsu senči bieži bijuši vijaugi — viņi no vītola zariem pinuši gan laivu, gan ikdienas traukus.

Vēsturiski šis amats Latvijā bijis izplatīts, jo viju pinšana bija svarīga funkcionālu priekšmetu un pārtikas uzglabāšanas trauku izgatavošanai. Mūsdienās vārds lietots retāk, galvenokārt aprakstot tradicionālos amatus vai vēsturiskos tekstos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Vijaugs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar viju (vijas) pinšanu — tas ir, amatnieku, kas no elastīgiem materiāliem (piemēram, koka šķiedrām, salmiem, niedrēm, lipīgas mizas) pina dažādus priekšmetus: grozus, cepures, pārus, bļodas, mēbeles u.c. Īsumā: vijaugs = viju pītājs, pītnieks. Piemēri lietojumā: 1. Vecais vijaugs no ciema pina tik skaistus grozus, ka tos pirka pat pilsētnieki. 2. Mūsu senči bieži bijuši vijaugi — viņi no vītola zariem pinuši gan laivu, gan ikdienas traukus. Vēsturiski šis amats Latvijā bijis izplatīts, jo viju pinšana bija svarīga funkcionālu priekšmetu un pārtikas uzglabāšanas trauku izgatavošanai. Mūsdienās vārds lietots retāk, galvenokārt aprakstot tradicionālos amatus vai vēsturiskos tekstos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.