"Vietraudzis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš dzīvo vai ir dzimis tajā pašā vietā, apvidū vai reģionā kā kāds cits. Tas ir sinonīms vārdiem "vietējais", "zemnieks" vai "ienācējs no tās pašas vietas". Vārds nereti lietots ar savuļņojumu, lai uzsvērtu kopīgo izcelsmi vai piederību noteiktai vietai.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Mēs ar Pēteri esam vietraudži — abi esam no Limbažiem!"
(Šeit tas uzsver abu cilvēku kopīgo dzimtās vietas piederību.)
2. Literatūrā/vēsturiskā kontekstā:
"Tā kā viņi bija vietraudži, viņi ātri vien atrada kopīgu valodu."
(Norāda, ka cilvēki no vienas un tās pašas vietas vieglāk saprotas.)
3. Ar humoristisku/ironisku nokrāsu:
"Nu, tu taču esi mans vietraudzis, palīdzēsi man šajos meža ceļos!"
(Lietots, lai uzsvērtu, ka cilvēks pārzina apkārtni tāpat kā runātājs.)
Svarīgi: Vārds "vietraudzis" mūsdienās lietots diezgan reti, biežāk literāros vai folkloras kontekstos. Tas var būt arī nelieliski novecojis, taču saglabājis savu nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.