viesmīlība
"Viesmīlība" nozīmē labvēlīgu un uzņēmīgu attieksmi pret viesiem, viesu godināšanu un rūpes par viņu vajadzībām. Tas ir tradicionāls ētiskais un sociālais princips daudzās kultūrās, kas uzsver siltumu, dāsnumu un uzmanību pret tiem, kas apmeklē māju vai kopienu.
Piemēri:
1. Tradicionālā mājoklī:
"Vecmāmiņa vienmēr izrādīja lielu viesmīlību — piedāvāja tikko ceptus pīrāgus un tēju, kā arī uzklausīja katru viesu stāstu."
2. Kultūras kontekstā:
"Senajā Grieķijā viesmīlība (xenia) tika uzskatīta par svētu pienākumu, kurā saimnieks aizsargāja un aprūpēja ceļinieku pat nezinot viņa vārdu."
3. Mūsdienu situācijā:
"Jaunais kafejnīcas īpašnieks izrādīja neparastu viesmīlību — bez maksas piedāvāja kafiju pirmajiem apmeklētājiem un personīgi iepazīstināja ar vietas vēsturi."
Saistītie jēdzieni:
- Viesmīlis/viesmīle — cilvēks, kas rāda viesmīlību.
- Viesuļoties (sarunvalodā) — būt viesībās, apmeklēt.
Viesmīlība bieži tiek saistīta ar cilvēciskumu, sabiedrības saites stiprināšanu un kultūras identitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.