"Viciņa" ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "vīķe", kas latviešu valodā nozīmē:
Nozīme:
Neliela, šaura ieleja vai grava, bieži vien ar straumi vai upīti. Var arī apzīmēt šauru, iegrimušu ceļu zemē.
Piemēri lietojumā:
1. "Bērni lejā skrēja pa viciņu, kur plūda dzidrais avotiņš."
(Neliela ieleja ar ūdensteci)
2. "Vecais meža ceļš vijās kā viciņa starp kalniem."
(Šaurs, iedobts ceļš)
Papildinformācija:
Vārds "vīķe" cēlies no lietuviešu valodas („vikis“ — grāvis), bet diminutīvs "viciņa" latviešu valodā piešķir nozīmei maigāku, mazāka mēroga nokrāsu. Lieto gan literārajos tekstos, gan dialektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.