vēršāda

"Vēršāda" ir senā latviešu mērvienība, kas apzīmēja zemes platību, ko varēja uzart ar vienu vērša pāri vienas dienas laikā.
Tas bija praktisks lauku saimniecības mērs, kas mainījās atkarībā no zemes kvalitātes, reljefa un vietējām tradīcijām. Aptuveni tas atbilda ap 0,36–0,5 hektāriem (3,6–5 tūkstošiem m²).

Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskos dokumentos:
"Viņš nopirka četras vēršādas tīruma pie upes."
"Muižnieks izlēņoja zemniekam divas vēršādas zemes."

2. Mūsdienu kontekstā (kā vēsturiska atsauce):
"Senči stāstīja, ka viņu ģimene apstrādājusi trīs vēršādas zemes, kas tagad būtu ap 1,5 hektāriem."

3. Salīdzinājumā:
"Viena vēršāda bija lielāka par 'pūrvietu', bet mazāka par 'māju vai sētu'."

Piezīme: Mērs vairs nav oficiāli lietots kopš 19./20. gadsimta, bet saglabājies vietvārdos (piemēram, "Vēršādi" vai "Vēršādu kalns") un folklorā kā seno laiku atgādinājums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Vēršāda" ir senā latviešu mērvienība, kas apzīmēja zemes platību, ko varēja uzart ar vienu vērša pāri vienas dienas laikā. Tas bija praktisks lauku saimniecības mērs, kas mainījās atkarībā no zemes kvalitātes, reljefa un vietējām tradīcijām. Aptuveni tas atbilda ap 0,36–0,5 hektāriem (3,6–5 tūkstošiem m²). Piemēri lietojumā: 1. Vēsturiskos dokumentos: "Viņš nopirka četras vēršādas tīruma pie upes." "Muižnieks izlēņoja zemniekam divas vēršādas zemes." 2. Mūsdienu kontekstā (kā vēsturiska atsauce): "Senči stāstīja, ka viņu ģimene apstrādājusi trīs vēršādas zemes, kas tagad būtu ap 1,5 hektāriem." 3. Salīdzinājumā: "Viena vēršāda bija lielāka par 'pūrvietu', bet mazāka par 'māju vai sētu'." Piezīme: Mērs vairs nav oficiāli lietots kopš 19./20. gadsimta, bet saglabājies vietvārdos (piemēram, "Vēršādi" vai "Vēršādu kalns") un folklorā kā seno laiku atgādinājums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.