"Vējizpūte" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vēja pūšanu, vēja brāzmu — tas ir, vēja kustību, parasti stipru vai strauju. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu vēja parādību dabā vai pārnestā nozīmē, lai izteiktu kaut ko ātru, pēkšņu vai nepastāvīgu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabiskā nozīmē:
"Pēc lietus pāri laukam pārskrēja vēsa vējizpūte."
(Tas apraksta vēja brāzmu pēc lietus.)
2. Pārnestā nozīmē (kā simbols nepastāvīgumam):
"Viņu dusmas bija tikai īsa vējizpūte — pēc brīža jau visu aizmirsa."
(Šeit tas nozīmē īsu, ātri pārejošu emociju vai stāvokli.)
Sinonīmi: vēja brāzma, vēja vēsma, pūšņa.
Antonīmi: vēja mieris, bezvējš.
Vārds "vējizpūte" ir tipisks saliktenis latviešu valodā, kur "vējš" un "izpūte" (no darbības "izpūst") veido konkrētu, tēlainu jēdzienu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.