veidvirpošana
"Veidvirpošana" ir vārda veidošanas paņēmiens, kurā mainās vārda saknes patskaņu secība, lai izveidotu jaunu vārdu ar saistītu, bet atšķirīgu nozīmi. Tas ir tipisks indoeiropiešu valodu fenomens (piemēram, angļu valodā tas pazīstams kā "ablaut" vai "apofonija").
Latviešu valodā tas parasti izpaužas kā:
- Patskaņu maiņa saknē (bieži garuma/mīkstinājuma vai patskaņa kvalitātes izmaiņas).
- Nozīmes nianšu vai gramatisko kategoriju atšķiršana.
Piemēri:
1. "Lēkt" → "lakt" (patskaņa ē → a maiņa)
"Lēkt" – ilga lēciena darbība; "lakt" – atkārtoti, īsi lēkt (piemēram, varde lakt).
2. "Gulēt" → "gult" (patskaņa u → ul maiņa)
"Gulēt" – atpūsties guļus; "gult" – likt gulēt (piemēram, gult bērnu).
3. "Bērt" → "bārt" (patskaņa ē → ā maiņa)
"Bērt" – birāt (piemēram, bērt graudus); "bārt" – rāt, lamāt.
4. "Vest" → "vadīt" (patskaņa e → a + piedēklis)
"Vest" – virzīt uz priekšu; "vadīt" – virzīt, kontrolēt.
Mērķis:
- Radīt semantiski saistītus vārdus (bieži darbības vārdus ar ciešu nozīmes saistību).
- Atšķirt darbības veidu (piemēram, ilgstošu/vienreizēju, pārejošu/beztiecīgu).
Īsumā: Veidvirpošana ir sistēmatiska saknes patskaņu maiņa, kas maina vārda nozīmi, bet saglabā tā etimoloģisko sakni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.