"Vēdlūka" ir senlatviešu vārds, kas nozīmē "māte" vai "vecmāmiņa" (pamatā izmantoja kurši un latgaļi).
Piemēri:
1. "Vēdlūka sēdēja pie kamīna un stāstīja teikas bērniem."
(Vecmāmiņa sēdēja pie kamīna un stāstīja pasakas bērniem.)
2. "Kuršu folklorā vēdlūka bieži ir gudra un maģiska tēve."
(Kuršu folklorā māte/vecmāmiņa bieži ir gudra un maģiska tēls.)
Piezīme:
Vārds "vēdlūka" mūsdienās lietots reti, galvenokārt folklorā, vēsturiskos tekstos vai dzejā. Tam radniecīgi ir lietuviešu "vadloka" (ragana, burve) un latviešu dialektu vārdi "lūka" (vecene) vai "lūkava". Dažkārt tas saistīts ar senām dievietēm vai gudrām sievietēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.