vēderrunāšana

Vēderrunāšana (angļu: ventriloquism) ir māksla runāt, nemainot lūpu stāvokli, tā ka šķiet, ka balss nāk no citas vietas vai objekta (piemēram, lelles). Tas bieži tiek izmantota izklaidēšanā, kur vēderrunātājs rada iespaidu, ka viņa lella vai figūriņa runā pati.

Piemēri:
1. Izklaides šovā: Vēderrunātājs uz skatuves sēž ar lellu, kas, šķietami, patstāvīgi veic sarunu ar viņu vai publikas locekļiem.
2. Filmas vai seriāli: Tēls, kurš izmanto vēderrunāšanu, lai izspēlētu humoristisku situāciju (piemēram, lella, kas "nodod" savu saimnieku).
3. Folklora: Senajās kultūrās vēderrunāšana dažkārt tika saistīta ar gariem, pareģojumiem vai šamanismu, radot iespaidu, ka balss nāk no "citās pasaules".

Etimoloģija:
Vārds cēlies no latīņu ventriloquus — "vēders" (venter) + "runāt" (loqui), burtiski "runāt ar vēderu".

Įrašas
Paaiškinimas	Vēderrunāšana (angļu: ventriloquism) ir māksla runāt, nemainot lūpu stāvokli, tā ka šķiet, ka balss nāk no citas vietas vai objekta (piemēram, lelles). Tas bieži tiek izmantota izklaidēšanā, kur vēderrunātājs rada iespaidu, ka viņa lella vai figūriņa runā pati. Piemēri: 1. Izklaides šovā: Vēderrunātājs uz skatuves sēž ar lellu, kas, šķietami, patstāvīgi veic sarunu ar viņu vai publikas locekļiem. 2. Filmas vai seriāli: Tēls, kurš izmanto vēderrunāšanu, lai izspēlētu humoristisku situāciju (piemēram, lella, kas "nodod" savu saimnieku). 3. Folklora: Senajās kultūrās vēderrunāšana dažkārt tika saistīta ar gariem, pareģojumiem vai šamanismu, radot iespaidu, ka balss nāk no "citās pasaules". Etimoloģija: Vārds cēlies no latīņu ventriloquus — "vēders" (venter) + "runāt" (loqui), burtiski "runāt ar vēderu".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.