vecļaudis
"Vecļaudis" latviešu valodā nozīmē senos laikus dzīvojušus cilvēkus vai senčus. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri dzīvojuši pagātnē, bieži vien senos laikos, un var norādīt uz viņu dzīvesveidu, tradīcijām vai garīgo mantojumu.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Arheoloģiskie izrakumi atklāj, ka vecļaudis šajā apgabalā dzīvoja jau akmens laikmetā."
2. Tradīciju un folkloras sakarā:
"Daudzas latviešu tautasdziesmas stāsta par vecļaužu ticējumiem un rituāliem."
3. Salīdzinošā nozīmē (mūsdienu kontekstā):
"Mūsdienu tehnoloģijas vecļaužiem būtu šķitus kā brīnums."
Sinonīmi: senči, priekšteči, senie iedzīvotāji.
Antonīmi: mūsdienu cilvēki, pēcteči.
Vārds "vecļaudis" nereti lietots ar cieņu, uzsverot pagātnes cilvēku gudrību vai kultūras nozīmi mūsdienu identitātē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.