vecklasiķis
"Vecklasiķis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē vecu, nolietotu vai novecojušu priekšmetu, transportlīdzekli vai cilvēku (bieži ar humora vai nievājošu nokrāsu).
Tas var attiekties uz kaut ko, kas ir novecojis, nolietojies, nestilīgs vai vairs nedarbojas labi.
Piemēri:
1. Par transportlīdzekli:
"Mans tēvs vēl brauc ar to vecklasiķi no 90. gadiem, bet mašīna vēl skrien!"
(Nozīme: veca, nolietota mašīna.)
2. Par tehniku:
"Vairs nelieto to vecklasiķi — tas tālrunis ir desmit gadus vecs!"
(Nozīme: novecojusi ierīce.)
3. Par cilvēku (sarunvalodā, bieži jokaini):
"Esi kāds vecklasiķis — vēl vienmēr klausies kasetes!"
(Nozīme: cilvēks, kurš pieturas pie novecojušām lietām/vērtībām.)
Etimoloģija:
Sastāv no vārdiem "vecs" un "klasiķis", bet šajā kontekstā "klasiķis" ir izmantots ironiski — nevis kā "mūžīga vērtība", bet gan kā "novecojis relikts".
Piezīme: Vārds nereti ir humoristisks un nav oficiālā literārā valodā, taču plaši lietots ikdienas sarunās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.