vecenīte
"Vecenīte" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē vecāka sieviete, bieži vien ar maigu, mīļu vai saudzīgu nokrāsu. Tas ir līdzīgs kā "vecmāmiņa", "vecīte" vai "vecā sieviete", bet parasti izsaka cieņu un maigu humoru, nevis negatīvu nozīmi.
Piemēri lietojumā:
1. Aprakstot personu:
- Pie veikala durvīm sēdēja jauka vecenīte, kas pārdeva pašadatas zeķes.
- Mūsu ielā dzīvo maza, rosīga vecenīte, kas vienmēr palīdz kaimiņiem.
2. Sarunvalodā (ar maigu, mīļu nokrāsu):
- Nu, vecenīt, kā tev šodien klājas? (adresējot vecākai sievietei, ko pazīst).
- Tā vecenīte vienmēr pastāsta interesantas stāstus par pagātni.
3. Literatūrā vai stāstos:
- Pasakā burvīga vecenīte iedeva zēnam burvju pupu.
- Vecenīte ar gaišām acīm smaidīja un pastiepa viņam karstu tēju.
Svarīgi:
Vārds nav aizvainojošs, ja lietots ar cieņu. Tomēr kontekstā tas var iegūt pazemojošu nokrāsi (piemēram, ja tiek uzsvērts vecums necieņā). Parasti tas ir maigs, pat mīļš apzīmējums vecākai sievietei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.