vārtuvīrs
"Vārtuvīrs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē vārtu sargu, piesargu vai uzraugu — cilvēku, kas atbildīgs par vārtu uzraudzīšanu, atvēršanu un aizvēršanu, kā arī par to, lai cauri ietu tikai atļautās personas.
Vārds vēsturiski saistīts ar pilīm, cietokšņiem, klosteriem vai citām nožogotām teritorijām, kur pie ieejas pastāvīgi atradās sargs. Mūsdienās tas lietots reti, galvenokārt literatūrā, vēstures kontekstā vai pārnestā nozīmē.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē (vēsturisks konteksts):
"Pils vārtuvīrs rūpīgi pārbaudīja katra apmeklētāja dokumentus pirms ielaidšanas iekšā."
"Viduslaiku cietokšņa vārtuvīrs naktīs nedaudz snauda, bet pie mazākā trokšņa uzreiz atmodās."
2. Pārnestā nozīmē (humoristiski vai metaforiski):
"Mūsu kantora vārtuvīrs — sekretāre — neielaist nevienu bez iepriekšēja pieteikuma."
"Kaķis kā virtuves vārtuvīrs rūpīgi vēro, vai kāds neslēpjās pie ledusskapja."
Sinonīmi: vārtu sargs, piesargs, sargs, uzraugs (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.