varjagi
"Varjagi" (arī "varingi") ir vēsturisks termins, kas senajos Krievzemes avotos apzīmē skandināvu jūrasbraucējus, tirgotājus un karotājus, kas no 8.–11. gadsimtā darbojās Austrumeiropas upju tīklos un bija iesaistīti tirdzniecībā, karagājienos un varas struktūrās.
Īsa nozīme:
Ziemeļu (galvenokārt zviedru) pārceļotāji un karavīri, kas nodibināja saikni starp Skandināviju un Bizantiju/Kijivas Krievzemi.
Piemēri:
1. Vēsturiskā loma:
Saskaņā ar Krievzemes hronikām, varjagi tika uzaicināti valdīt Kijivas Krievzemē (legenda par "aicināšanu pie varjagiem"), kas noveda pie Rurika dinastijas dibināšanas.
2. Bizantijas dienests:
Varjagi veidoja Bizantijas imperatora varjagu sargu – prestižu karavīru vienību, kas kalpoja kā personīgā apsardze Konstantinopolē.
3. Tirdzniecība:
Varjagi kontrolēja tirdzniecības ceļus "no varjagiem pie grieķiem" pa Dņepru, tirdzniecoties ar kažokādēm, sudrabu un vergiem.
Papildus konteksts:
Termins bieži tiek lietots kā sinonīms vikingiem Austrumeiropas kontekstā. Mūsdienās tas atgādina par senajiem kultūras un varas apmaiņas ceļiem starp Ziemeļeiropu un Kijivas Krievzemi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.