"Varabrūns" ir sena, mazlietēta latviešu valodas vārda forma, kas nozīmē "brūngans" vai "brūns" (parasti attiecībā uz dzīvnieku kažoku, vilnu vai līdzīgu dabisku krāsu).
Tas ir cieši saistīts ar mūsdienu vārdu "brūns", bet ar senāku priedēkli "vara-", kas varētu norādīt uz intensitāti vai īpašu nokrāsu.
Piemēri (hipotētiski, jo vārds lietots senos tekstos):
1. "Tā govs bija varabrūna, kā rudens lapas."
(Govij bija tumši brūns, bagātīgs kažoks.)
2. "Vectēvs stāstīja par varabrūnām lapsām mežā."
(Par brūnām lapsām ar sarkanīgu/zeltainu nokrāsu.)
3. "Viņa cepure bija no varabrūnas aitas vilnas."
(Cepure no dabiski brūnas vilnas.)
Vēsturiskais konteksts:
- Vārds atrodams 19. gadsimta latviešu valodas materiālos (piemēram, Augusta Bīlenšteina vārdnīcā) kā "varabrūns" — "dunkelbraun" (tumši brūns).
- Mūsdienās tas gandrīz nav lietojams, bet saglabājies kā leksikas relikts.
Ja interesē konkrēts avots vai etimoloģija, varu sniegt papildus informāciju!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.