vandīt
vandīt -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.- Jaucot mētāt, grūstīt, griezt apkārt (parasti, ko meklējot). Vandīt sienu, labību, papīrus. Vandīt atvilktnes. Vandīt augšā dūņas. Vandīt pelnus ārā no plīts. -- Pārn.: Vandīt (celt) augšā vecas lietas -- sākt runāt par pagātnes notikumiem (parasti, meklējot kāda vainu).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vandit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.