"Valšķība" latviešu valodā nozīmē bezjēdzīga, tukša runāšana; pļāpāšana, nievuļāšana, muļķības. Tas apzīmē sarunas vai tekstu, kam trūkst satura, dziļuma vai jēgas.
Piemēri:
1. Viņa runa bija tīra valšķība – daudz skaņu, bet nekādas būtības.
2. Nepavadi laiku, klausoties šādu valšķību!
3. Saruna par laiku bieži vien pārvēršas par nevajadzīgu valšķību.
Sinonīmi: pļāpas, nievi, muļķības, tukša runa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.