pļāpāšana
"Pļāpāšana" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē lieku, bezsaturīgu vai nepārtrauktu runāšanu, bieži vien par sīkumiem vai nevajadzīgām lietām. Pļāpāšana var būt draudzīga, bet nereti arī negatīva – tas nozīmē tukšu vai nievājošu pļāpāšanu.
Piemēri:
1. Ikdienā:
"Vecmāmiņa mīl pļāpāt ar kaimiņiem par dārza darbiem."
(Šeit tas var nozīmēt vienkāršu, mierīgu sarunu.)
2. Negatīvā nozīmē:
"Nepārtrauktā pļāpāšana sapulcē traucē koncentrēties uz darba jautājumiem."
(Šajā kontekstā tas ir uzsvērts kā kaitinoša, bezjēdzīga runāšana.)
3. Bērnu valodā:
"Bērni pļāpāja visu ceļu līdz skolai, stāstot viens otram jokus."
(Ne vienmēr negatīvi – var nozīmēt dzīvīgu, nepiespiestu sarunu.)
Sinonīmi:
tukšrunāšana, pļurkšķēšana, nezobgalība, nievuļošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.