Valence (latīņu valentia — "spēks", "spēja") galvenokārt nozīmē:
1. Ķīmijā — atomu spēju veidot ķīmiskās saites, ko parasti mēra ar ūdeņraža atomu skaitu, ko tas var saistīt vai aizstāt.
Piemērs: Oglekļa valence ir 4 (piemēram, metānā CH₄).
2. Psiholoģijā/emocionālajā kontekstā — emocijas "pozitīvo" vai "negatīvo" raksturu (no baudas līdz sāpēm).
Piemērs: "Šai dziesmai ir augsta pozitīva valence — tā rada prieka sajūtu."
3. Lingvistikā — darbības vārda spēju pieņemt papildinājumus (piemēram, cik un kāda veida palīgteikumus tas var vadīt).
Piemērs: Darbības vārdam "dot" ir trīs valences (subjekts, tiešais papildinājums, netiešais papildinājums): "Viņš [1] iedeva grāmatu [2] draugam [3]."
Īsumā: Valence norāda uz spēju vai pakāpi, kādā elements, emocija vai vārds ietekmē citus elementus vai saistās ar tiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.