"Vājprātīgums" nozīmē prāta vājumu, nepilnīgu saprātu vai prāta traucējumu, kas izpaužas kā neloģiska, neparedzama vai neatbilstoša uzvedība vai domāšana. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu neprātu, muļķību vai nenormālu psihisko stāvokli.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/medicīnisks konteksts:
"19. gadsimtā vājprātīgums bieži tika ārstēts ar nežēlīgām metodēm."
2. Pārnestā nozīmē (kā muļķība):
"Viņa plānam bija skaidrs vājprātīgums – neviens saprātīgs cilvēks tā nedarītu."
3. Raksturojot neloģisku rīcību:
"Pēkšņā dusmu lēkme bija tīrs vājprātīgums."
Sinonīmi: neprāts, ārprāts, muļķība, nepietiekams saprāts.
Antonīmi: saprāts, gudrība, veselais prāts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.