"Vājniece" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē vāju, fiziski vai garīgi nespēcīgu sievieti. Tas var attiekties gan uz fizisku vājumu (piemēram, slimības dēļ), gan uz rakstura vājumu (nedrošību, mazspēju).
Piemēri lietojumā:
1. Fiziskais vājums:
"Pēc ilgas slimības viņa bija kļuvusi par vājnieci un nevarēja patstāvīgi staigāt."
2. Rakstura vājums:
"Viņa bija emocionāla vājniece, kas vienmēr paklausa citu vārdiem."
3. Salīdzinošā nozīmē:
"Sacensībās viņa izskatījās kā vājniece pret pārējām sportistēm."
Skaidrojums:
Vārds bieži lietots ar negatīvu nokrāsu, it īpaši, ja runa ir par gribas trūkumu vai pārāk lielu atkarību no citiem. Vēsturiski tas varētu būt saistīts ar stereotipiem par sieviešu "trauslumu". Mūsdienās lietošana var būt arī metaforiska (piemēram, raksturojot kādu kā "morālu vājnieci").
Sinonīmi:
Vāja sieviete, nevarīgā, trauslā (kontekstam atkarīgi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.