vaidelotis
"Vaidelotis" ir lietuviešu valodas vārds, kas latviski nozīmē "priesteris" vai "dievkalpotājs" (īpaši pirmskristīgās, pagānu reliģijas kontekstā).
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no lietuviešu mitoloģijas – tas apzīmē seno baltu (lietuviešu) pagānu reliģisko vadītāju, kas veica upurus, rīkoja ceremonijas un bija garīgais vadītājs kopienā. Mūsdienās to dažreiz lieto arī kā vēsturisku terminu vai metaforu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senajā Lietuvā vaidelotis bija nozīmīga personība, kas nodarbojās ar upurēšanu dieviem."
2. Mūsdienu literatūrā/mitoloģijā:
"Romānā par senajiem baltiem viens no varoņiem ir vaidelotis, kurš glabā senas tradīcijas."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš uzvedas kā mūsdienu vaidelotis – vienmēr mēģina apvienot cilvēkus ar garīgām vērtībām."
Piezīme:
Latviešu valodā tiešs analogs nav, tāpēc tulkojumos bieži lieto "priesteris", "dievkalpotājs" vai atstāj oriģinālo vārdu ar paskaidrojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.