vagants
"Vagants" latviešu valodā ir klaiņojošs students vai mākslinieks (dziedātājs, dzejnieks) viduslaiku Eiropā, kas klejoja no pilsētas uz pilsētu, dziedāja, dejoja, spēlēja un sacerēja dzeju, bieži ar humoristisku vai pat satīrisku saturu.
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē klejotāju-inteliģenti (bieži no baznīcas skolām vai agrīnajām universitātēm), kas 12.–13. gadsimtā veidoja sava veida brīvo, ceļojošu kultūru.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
Viduslaiku vaganti bieži sacerēja dzeju par vīna, dzīves prieciem un baznīcas šķīstības kritiku.
2. Mūsdienu pārnestā nozīmē (reti):
Mūsdienās "vagants" dažreiz lietots par klejotāju vai brīvdomātāju, kas meklē iespējas ceļojumos.
Viņš dzīvoja kā mūsdienu vagants — bez pastāvīgas mājvietas, bet bagāts ar piedzīvojumiem.
Saistīts jēdziens:
Bieži asociējas ar vagantu dzeju (latīņu: poetria vagorum) — viduslaiku literāro mantojumu, ko veidojuši šie klejotāji.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.