ūdensnotece
"Ūdensnotece" nozīme:
Tas ir hidroloģisks termins, kas apzīmē noteiktā zemes virsmas vienības (baseina) visu virszemes un pazemes ūdeņu aizplūšanu (nostādināšanu) pa upēm, strautiem vai caur gruntsūdeņiem uz jūru, ezeru vai citu ūdenskrātuvi.
Īsumā: Ūdensnotece ir ūdens daudzums, kas noteiktā laikā (piemēram, gadā) aizplūst no baseina.
Piemēri lietojumā:
1. Vides zinātnē:
"Lielākajai daļai Latvijas upju ūdensnotece ir lielāka pavasarī, kušanas ūdeņu dēļ."
2. Lauksaimniecībā/mežsaimniecībā:
"Mežu izciršana var palielināt ūdensnotecē un izraisīt augsnes eroziju."
3. Ūdens resursu pārvaldībā:
"Daugavas ūdensnotece tiek regulēta, lai nodrošinātu hidroelektrostaciju darbību."
4. Klimatoloģijā:
"Klimata pārmaiņu dēļ ūdensnotecē novērojamas sezonālās izmaiņas."
Saistītie termini:
- Baseins – teritorija, no kuras ūdens plūst vienā ūdenstečā.
- Notecēšanas koeficients – ūdensnoteces daudzuma attiecība pret nokrišņu daudzumu tajā pašā laikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.