uzmocīt

"Uzmocīt" nozīme:
Apgrūtināt, nomocīt, radīt neērtības vai grūtības; bieži vien lietots, lai aprakstītu fizisku vai garīgu nogurumu, slodzi vai kaitēkumu.

Piemēri:
1. Fiziski:
"Ilgstošā celšanās pa kalnu uzmocīja viņu kājas."
2. Garīgi/emocionāli:
"Bērna nepārtrauktie jautājumi uzmocīja vecākus."
3. Kaitējums (ar ironisku/hiprebolisku nokrāsu):
"Šie pastāvīgie trokšņi no būvlaukuma uzmocīja visus kaimiņus."

Sinonīmi: apgrūtināt, nomocīt, nospiest, nogurdināt.
Antonīmi: atvieglot, atspirdzināt, atpūtināt.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'uzmocit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzmocīt" nozīme: Apgrūtināt, nomocīt, radīt neērtības vai grūtības; bieži vien lietots, lai aprakstītu fizisku vai garīgu nogurumu, slodzi vai kaitēkumu. Piemēri: 1. Fiziski: "Ilgstošā celšanās pa kalnu uzmocīja viņu kājas." 2. Garīgi/emocionāli: "Bērna nepārtrauktie jautājumi uzmocīja vecākus." 3. Kaitējums (ar ironisku/hiprebolisku nokrāsu): "Šie pastāvīgie trokšņi no būvlaukuma uzmocīja visus kaimiņus." Sinonīmi: apgrūtināt, nomocīt, nospiest, nogurdināt. Antonīmi: atvieglot, atspirdzināt, atpūtināt.