uzcelties

"Uzcelties" nozīme:
Kāpšana uz augšu, pacelšanās uz kāda augstāka objekta (kalna, pakāpiena, kāpņu utt.) vai arī pārnestā nozīmē — sasniegt augstāku stāvokli, statusu, līmeni.

Piemēri:

1. Burtiskā nozīme:
"Tūristi lēnām uzcēlās kalna virsotnē."
"Viņš uzcēlās uz krēsla, lai nokļūtu līdz augstajai plauktam."

2. Pārnestā nozīme:
"Pēc smagiem gadiem viņa karjera beidzot uzcēlās."
"Cenas strauji uzcēlās pēc ekonomiskās krīzes."

Sinonīmi: kāpt augšā, pacelties, uzņemties (atkarībā no konteksta).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'uzcelties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Uzcelties" nozīme: Kāpšana uz augšu, pacelšanās uz kāda augstāka objekta (kalna, pakāpiena, kāpņu utt.) vai arī pārnestā nozīmē — sasniegt augstāku stāvokli, statusu, līmeni. Piemēri: 1. Burtiskā nozīme: "Tūristi lēnām uzcēlās kalna virsotnē." "Viņš uzcēlās uz krēsla, lai nokļūtu līdz augstajai plauktam." 2. Pārnestā nozīme: "Pēc smagiem gadiem viņa karjera beidzot uzcēlās." "Cenas strauji uzcēlās pēc ekonomiskās krīzes." Sinonīmi: kāpt augšā, pacelties, uzņemties (atkarībā no konteksta).