"Uzbļāviens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pēkšņu, īslaicīgu un parasti nelabvēlīgu atmosfēras parādību — piemēram, vētra, negaiss, lietusgāze, sniegputenis, viesuļvētra vai aukstuma vilnis. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu negaidītu un spēcīgu laikapstākļu izmaiņu.
Piemēri lietojumam:
1. "Ceļojumu pārtrauca pēkšņs rudens uzbļāviens ar stipru lietu un vēju."
(Ceļojums tika pārtraukts pēkšņas negaidītas vētras dēļ.)
2. "Jūrniekiem jāsagatavojas jebkuram uzbļāvienam Atlantijas okeānā."
(Jūrniekiem jābūt gataviem pēkšņiem un bīstamiem laikapstākļiem.)
3. "Aprīļa uzbļāvieni ar krusu izbojāja dārzu."
(Pēkšņas vētras ar krusu izpostīja dārzu.)
Sinonīmi: vētra, negaiss, laikapstākļu pārmaiņas, nepārtraukums (kontekstā par laiku).
Lietojums: Vārds vairāk raksturīgs literārai valodai, dzejai vai tēlainai runai, ikdienas sarunvalodā retāk sastopams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.