"Upuruguns" latviešu valodā ir vēsturisks, mazlietots termins, kas apzīmē uguni, kas tiek uzturēta par godu kādai personai, notikumam vai idejai — bieži vien ar simbolisku, piemiņas vai goda raksturu.
Tas ir saliktenis no vārdiem "upuris" (upurēšana, veltīšana) un "uguns". Līdzīgas nozīmes analogs mūsdienās būtu "piemiņas uguns" vai "mūžīgā uguns".
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/karadarbības konteksts:
"Pēc kaujas kritušo karavīru piemiņai uz kalna pakājes tika iedegta upuruguns."
2. Piemiņas ceremonija:
"Gada atceres dienā pie pieminekļa deg upuruguns, ap kuru pulcējas pilsētas iedzīvotāji."
3. Simboliska nozīme (literatūrā):
"Dzejnieks rakstīja par dzimtenes mīlestību kā par neizdzēšamu upuruguni sirdī."
Piezīme: Šis vārds mūsdienu ikdienas valodā ir reti lietots, bet to var sastapt literatūrā, dzejā vai vēsturiskos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.