ugunspielūdzēja

"Ugunspielūdzēja" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē personu, kas aizdedz uguni (piemēram, ugunskuru, kamīnu, krāsni) un par to rūpējas. Tas ir saliktenis no vārdiem "uguns" (liesma, uguns) un "pielūdzējs" (tas, kas pielūdz, rūpējas, uztur).

Īsumā: Uguns uzturētājs/rūpētājs.

Piemēri lietošanai:
1. Vēsturiski/kroņika:
"Senajos laikos katrā ciematā bija sava ugunspielūdzēja, kas rūpējās par kopējo ugunskuru."

2. Mājas kontekstā:
"Vecmāmiņa mājās vienmēr bija ugunspielūdzēja loma — viņa katru rītu aizdedzināja krāsni un uzturēja siltumu."

3. Allegoriski:
"Dzejnieks tiek dēvēts par dvēseļu ugunspielūdzēju, jo savos darbos aizdedz cilvēku sirdis."

Piezīme: Vārds literārajā nozīmē mūsdienās lietots reti, biežāk sastopams daiļliteratūrā vai vēsturiskos aprakstos, bet tas var tikt lietots arī metaforiski, lai apzīmētu kādu, kas uztur (garīgu) uguni/enerģiju.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ugunspielūdzēja" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē personu, kas aizdedz uguni (piemēram, ugunskuru, kamīnu, krāsni) un par to rūpējas. Tas ir saliktenis no vārdiem "uguns" (liesma, uguns) un "pielūdzējs" (tas, kas pielūdz, rūpējas, uztur). Īsumā: Uguns uzturētājs/rūpētājs. Piemēri lietošanai: 1. Vēsturiski/kroņika: "Senajos laikos katrā ciematā bija sava ugunspielūdzēja, kas rūpējās par kopējo ugunskuru." 2. Mājas kontekstā: "Vecmāmiņa mājās vienmēr bija ugunspielūdzēja loma — viņa katru rītu aizdedzināja krāsni un uzturēja siltumu." 3. Allegoriski: "Dzejnieks tiek dēvēts par dvēseļu ugunspielūdzēju, jo savos darbos aizdedz cilvēku sirdis." Piezīme: Vārds literārajā nozīmē mūsdienās lietots reti, biežāk sastopams daiļliteratūrā vai vēsturiskos aprakstos, bet tas var tikt lietots arī metaforiski, lai apzīmētu kādu, kas uztur (garīgu) uguni/enerģiju.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.