"Tuvietis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas dzīvo vai ir dzimis tuvu, blakus, kaimiņos vai arī cilvēks no tuvējās apkārtnes/vides.
Tas var attiekties gan uz ģeogrāfisku tuvumu (piemēram, kaimiņš), gan uz sociālu vai emocionālu tuvību (piemēram, cilvēks no tuvākā aprindām).
Piemēri lietojumam:
1. Ģeogrāfiska nozīme:
"Viņš ir mans tuvietis — dzīvo tajā pašā ielā."
"Tuvieši no ciema pulcējās svētkos."
2. Sociāla/emocionāla nozīme:
"Tikai tuviešiem var uzticēt šos noslēpumus."
"Vakarā pulcējās tikai tuvieši draugi."
3. Relatīva nozīme (salīdzinājumā ar "tālie"):
"Ceļojumā vispirms apciemoji tuviekus, tad tālos."
Sinonīmi: kaimiņš, radinieks (kontekstā), tuvs cilvēks, tuvākais aprindās.
Antonīmi: svešinieks, tālinieks, tālais.
Vārds "tuvietis" mūsdienās literārajā valodā lietots retāk, biežāk lieto "kaimiņš" vai "tuvs cilvēks". Tas vairāk sastopams folklorā, dzejā vai stilizētā runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.