"Tuvēnietis" nozīme:
Persona, kas dzīvo vai ir dzimusi tuvējā apvidū (tuvējā apkaimē, rajonā, novadā) vai ir ar to saistīta.
Vārds izsaka piederību konkrētam tuvējam reģionam, nevis tālām zemēm.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/ģeogrāfiski:
"Viņš ir īsts tuvēnietis — visa viņa dzimta ir augusi šeit, pie Daugavas."
(Norāde uz cilvēku, kura dzimta ir no konkrētās vietas)
2. Salīdzinājumā ar 'tālīnieti':
"Festivālī pulcējās gan tuvēnieši, gan tālīnnieki no visas Latvijas."
(Pretstatīšana cilvēkiem no tālām vietām)
3. Dienas runā (ar humora/ironijas nokrāsu):
"Es neesmu nekāds svešinieks — esmu tuvēnietis no nākamās pagasta daļas!"
(Uzsver vietējo piederību, nerunājot par pilsoņu vai tautību)
Skaidrojums:
Vārds veidots no "tuvējs" (tuvs, tuvējā apkārtne) ar piedēkli "-enietis", kas norāda uz izcelsmi/vietu (līdzīgi kā "latvietis", "lietuvietis", bet šaurākā mērogā). Tas nerada tautību, bet gan reģionālo piederību. Bieži lietots folklorā, literatūrā vai neformālā sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.