tuklība
"Tuklība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē tukšu, bezjēdzīgu, seklu saturu; tukšu runu, bezsaturīgumu, banālitāti. Lieto, lai raksturotu domu, teksta, sarunas vai darba triviālu, neievērojamu vai niecīgu būtību.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņa runa bija pilna tuklības — stundu ilgi runāja, bet neko būtisku nepateica."
2. Par literatūru/mākslu:
"Daži mūsdienu šovi televīzijā atstāj iespaidu tikai ar savu tuklību un triviālu saturu."
3. Ikdienā:
"Nevelti tērē laiku šādai tuklībai — labāk pievērsīsimies patiesi svarīgām lietām."
Sinonīmi: bezsaturs, banālitāte, seklums, niecība.
Antonīmi: saturīgums, dziļums, nozīmīgums, vērtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.