"Tuba" latviešu valodā ir liela, parasti zemā toņa pūšamais instruments no misiņinstrumentu grupas, ar plašu konisku cauruli, pistona vārstiem un dziļu, pilnu skaņu. To bieži izmanto simfoniskajos, pūtēju un džeza orķestros kā basu pamatu.
Piemēri:
1. Mūzikā:
Orķestrī tuba rada bagātīgu basu fonu, īpaši Bēthovena simfonijās.
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņš runā kā tubā" — tas nozīmē, ka kāds runā ļoti balsīgi vai ar dziļu, gurdinošu toni.
3. Kontekstā:
Jāzeps, mūzikas skolas skolotājs, mācīja jauno skolēnu spēlēt tubu pūtēju orķestram.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.