trioksīds

Trioksīds ir ķīmiskais termins, kas apzīmē savienojumu, kurā viens elements ir saistīts ar trim skābekļa atomiem. Tas veidojas, ja elementa oksidācijas pakāpe ir +6 (piemēram, sēram vai hromam) vai arī noteiktos apstākļos citiem elementiem.

Īsumā: trioksīds = elements + 3 skābekļa atomi.

Piemēri:
1. Sēra trioksīds (SO₃) – bezkrāsains šķidrums vai cietviela, ko izmanto sērskābes ražošanā.
2. Hroma trioksīds (CrO₃) – sarkani kristāli, spēcīgs oksidētājs (bieži dēvēts par "hromskābi").
3. Duslikļa trioksīds (N₂O₃) – tumši zila šķidruma viela, kas veidojas, saistoties slāpeklim ar skābekli.

Piezīme: Dažreiz termins attiecas arī uz organiskiem trioksīdiem (piemēram, ozonīdiem), bet visbiežāk lieto neorganiskajā ķīmijā.

Įrašas
Paaiškinimas	Trioksīds ir ķīmiskais termins, kas apzīmē savienojumu, kurā viens elements ir saistīts ar trim skābekļa atomiem. Tas veidojas, ja elementa oksidācijas pakāpe ir +6 (piemēram, sēram vai hromam) vai arī noteiktos apstākļos citiem elementiem. Īsumā: trioksīds = elements + 3 skābekļa atomi. Piemēri: 1. Sēra trioksīds (SO₃) – bezkrāsains šķidrums vai cietviela, ko izmanto sērskābes ražošanā. 2. Hroma trioksīds (CrO₃) – sarkani kristāli, spēcīgs oksidētājs (bieži dēvēts par "hromskābi"). 3. Duslikļa trioksīds (N₂O₃) – tumši zila šķidruma viela, kas veidojas, saistoties slāpeklim ar skābekli. Piezīme: Dažreiz termins attiecas arī uz organiskiem trioksīdiem (piemēram, ozonīdiem), bet visbiežāk lieto neorganiskajā ķīmijā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.