Trilobīti bija jūras dzīvnieki, kas pieder pie izmirušām posmkājām (Arthropoda). Tie dzīvoja paleozoja ērā (pirms apmēram 521–252 miljoniem gadu) un ir pazīstami kā viens no vispazīstamākajiem fosiliju veidiem.
Galvenās īpašības:
- Ķermenis sadalīts trīs daļās (garumā un platumā) — no šīs dalīšanas cēlies nosaukums ("trīs daivas").
- Tiem bija ciets bruņots ķermenis, kas sastāvēja no kalcija karbonāta.
- Lielākā daļa bija nelieli (daži mm līdz vairākiem cm), bet daži sasniedza pat 70 cm garumu.
Piemēri trilobītu fosiliju atradņu kontekstā:
1. Baltijas reģions — Latvijā un Igaunijā sastopamas devona perioda (pirms ~400 milj. gadu) trilobītu fosilijas, piemēram, ģints Phacops pārstāvji.
2. Marokas fosilijas — Ziemeļāfrikā atrodamas ļoti daudzveidīgas un labi saglabājušās trilobītu fosilijas, ko bieži pārdod kolekcionāriem.
Trilobīti ir svarīgi vadfosilijas, kas palīdz noteikt iežu vecumu un rekonstruēt senās vides apstākļus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.