"Tīteņkrūms" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē biezu, neizgājamo krūmu vai biezokni (biezu krūmāju). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu vietu, kur krūmi ir tik blīvi saauguši, ka cauri ir grūti izspraukties.
Piemēri lietojumā:
1. Mežā mēs iekļuvām tīteņkrūmā, un drēbes ātri pārģērbās par plīsumiem.
2. Zaķis pazuda tīteņkrūmā, un suns vairs nevarēja to turpināt dzenāt.
3. Bērni izveidoja patvērumu blakus esošajā tīteņkrūmā.
Vārds ir tipisks latviešu valodas folklora un dabas aprakstu kontekstā, kur tas rada tēlu par nepieejamu, savvaļas veidotu krūmu zonu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.