"Tētis" latviešu valodā ir neformāls, maigs un mīļš apzīmējums tēvam (tāpat kā "tētiņš", "tētuks").
To lieto, runājot ar tēvu vai par tēvu, īpaši bērnu valodā vai mīļrunā.
Piemēri:
1. Sarunā ar tēvu:
"Tētis, vai tu vari man palīdzēt ar mājasdarbu?"
2. Runājot par tēvu:
"Mans tētis strādā par inženieri."
"Vakar tētis cepta gardu vakariņas."
3. Bērnu valodā/mīļrunā:
"Lūk, nāc pie tēta!" (bērns runā ar tēvu).
Atšķirība no "tēvs":
- "Tēvs" ir oficiālāks, vispārīgāks termins (piemēram, "mans tēvs", "ģimenes tēvs").
- "Tētis" ir intīmāks, emocionālāks, bieži lietots ikdienas komunikācijā ģimenē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.