"Teozofija" (no grieķu: theos — 'dievs' + sophia — 'gudrība') ir reliģiski-filozofiska mācība, kas centusies apvienot dažādu reliģiju un filozofiju elementus, lai atklātu universālas patiesības par Dievu, cilvēka dvēseli un kosmosu. Tās mērķis ir izprast dievišķo caur tiešu iekšēju pieredzi, meditāciju un okultām zināšanām.
Īss skaidrojums:
Teozofija uzsver, ka visas reliģijas cēlušās no vienas pirmavotas "universālās patiesības", un tās pēta cilvēka dvēseles attīstību, reinkarnāciju, karmu un garīgo evolūciju.
Piemēri:
1. Teozofijas biedrība — dibināta 1875. gadā, popularizēja idejas par cilvēka septiņām ķermeņa slāņiem, astralo plakni un pasaules garīgo vienotību.
2. Helēnas Blavatskas darbs — viņas grāmata "Atklātā Izīda" (1877) apkopo senas garīgās tradīcijas, mistiskus simbolus un teorijas par cilvēces vēsturi.
3. Ietekme uz mūsdienām — teozofijas idejas ietekmēja jauno laikmetu kustību, jogas popularizēšanu Rietumos un interesi par Austrumu filozofijām.
Kopsavilkums:
Teozofija ir sintētiska mācība, kas mēģina apvienot zinātni, reliģiju un filozofiju, lai izskaidrotu garīgās realitātes. Tā akcentē pašizpēti un universālu brālību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.