"Templietis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš dzīvo vai strādā templī (piemēram, baznīcā, dievnamā), bieži vien ar konkrētu pienākumu – kā sargs, uzturētājs vai kalps.
Īsumā: templa (dievnama) apkalpotājs/vadītājs.
Piemēri:
1. Vēsturisks/religioss konteksts:
"Viduslaikos templietis rūpējās par baznīcas īpašumu un atvēra tās durvis agros rītos."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš jūtas kā templietis savā bibliotēkā – sargā katru grāmatu kā svētumu."
3. Mūsdienu lietojums (biežāk par pagātni):
"Arheologi atklāja senā templieša dzīves vietu pie svētvietas."
Piezīme: Vārds latviešu valodā nav bieži lietots, tas vairāk sastopams vēsturiskos tekstos vai daiļliteratūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.