teleoloģija
Teleoloģija (no grieķu: telos — 'mērķis', 'gals' + logos — 'mācība') ir filozofisks un bioloģisks skatījums, kas izskaidro parādības pēc to mērķiem, galamērķiem vai funkcijām, nevis tikai cēloņiem. Tā apgalvo, ka dažām lietām vai procesiem ir iepriekš noteikts nolūks vai virzība uz kādu galamērķi.
Īsumā: Teleoloģija ir mācība par mērķtiecību dabā un cilvēku darbībā.
Piemēri:
1. Bioloģijā:
"Putna spārni ir domāti lidošanai." Šeit spārnu struktūra tiek skaidrota ar to funkciju (mērķi) — lidošanu, nevis tikai ar evolūcijas mehānismiem.
2. Filozofijā (Aristotelis):
Aristotelis uzskatīja, ka ozols ir potenciāls ozols zīlē, un tā mērķis ir pilnībā izaugt par koku. Daba tiecas pēc savas būtības realizācijas.
3. Cilvēku darbībā:
Ja cilvēks ceļ tiltu, mērķis (savienot abus upes krastus) nosaka viņa rīcību un tiltu konstrukciju. Šeit mērķis izskaidro procesu.
4. Reliģiskā skatījumā:
"Acs ir radīta, lai redzētu" — šāds apgalvojums piešķir acs struktūrai mērķtiecīgu nozīmi (Dieva radīšanas plāna daļa).
Pretstats: Modernā zinātne (piemēram, evolūcijas teorija) biežāk izmanto cēloņsakarības (causality), nevis mērķtiecību, lai izskaidrotu dabas parādības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.