teicamnieks
"Teicamnieks" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš teic, slavē, izceļ kāda priekšrocības vai nopelnus — tas ir, slavētājs, atzinējs, panegirists.
Būtībā tas ir cilvēks, kurš izteikti un bieži izsaka apbrīnu, atzinību vai slavas vārdus par kādu citu personu, tās darbiem, īpašībām vai sasniegumiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
"Dzejnieks kļuva par karalistes galveno teicamnieku, slavēdams valdnieka varonību katrā savā dzejolī."
2. Ikdienas lietojums (biežāk ironiski vai negatīvi):
"Viņš ir tīrs teicamnieks — vienmēr meklē, ko slavēt augstākajos amatos, lai pats gūtu labumu."
3. Aprakstoši:
"Kritiķi viņu dēvēja par nepārprotamu modeļes teicamnieku, jo katrā intervijā viņš uzslavēja viņas skaistumu un talantu."
Sinonīmi: slavētājs, cildinātājs, atzinējs, panegirists (oficiālāk), līķinieks (negatīvi, piekāpīgs).
Svarīgi: Vārds nereti nes negatīvu vai ironisku nokrāsu — tas var nozīmēt pārspīlētu, pat piekāpīgu vai nepatiesu slavēšanu, bieži vien ar savtīgiem mērķiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.