tehnokrātija
Tehnokrātija ir pārvaldes forma, kurā lēmumu pieņemšanu un varu pārņem tehniskie speciālisti, inženieri, zinātnieki un eksperti (tehnokrāti), nevis politiķi vai vēlēti pārstāvji. Tās pamatā ir uzskats, ka sarežģītas sabiedriskās problēmas vislabāk var atrisināt cilvēki ar atbilstošām profesionālajām zināšanām, nevis ideoloģiju vai politisku pieredzi.
Galvenās iezīmes:
- Lēmumu pamatā ir zinātniski dati, tehnoloģijas un efektivitāte.
- Var būt neievēlēta vai mazāk atkarīga no vēlētāju gribas.
- Bieži asociēta ar plānotu ekonomiku un centralizētu lēmumu pieņemšanu.
Piemēri:
1. Singapūra – daudzi to uzskata par tehnokrātijas elementiem bagātu valsti, kur ilggadējais attīstības plānošana tiek veikta ar ekspertu palīdzību, koncentrējoties uz ekonomisko efektivitāti un tehnoloģiju.
2. Eiropas Savienības Komisija – daļa no tās darbības balstās uz ekspertu analīzēm un tehniskajām ieteikumiem (piemēram, regulējumi tehnoloģiju, vides vai ekonomikas jomās).
3. Ķīna – pēdējās desmitgadēs valsts vadībā pieaugusi tehnokrātu (inženieru, ekonomistu) loma, īpaši ekonomikas un tehnoloģiskās attīstības jomās.
4. Vēsturisks piemērs: ASV Ņūdīla – 1930. gadu Lielās depresijas laikā prezidents F. Rūzvelts izveidoja padomes un aģentūras, kurās lielu ietekmi ieguva ekonomikas un sociālie eksperti.
Kritika: Tehnokrātiju bieži kritizē par demokrātijas trūkumu, jo ekspertu lēmumi var ignorēt sabiedrības vēlmes vai ētiskos apsvērumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.