tara
"Tara" latviešu valodā ir izsaukuma partikula, ko lieto, lai:
1. Piedāvātu kaut ko (bieži vien draudzīgi, viegli);
2. Aicinātu uz darbību;
3. Izsniegtu pavēli (jaunāku vai draudzīgā kontekstā).
Tā atgādina izteicienus kā "nu", "dod", "aicinu" vai "pamēģini".
Piemēri:
1. Piedāvājums:
"Tara ēst!" — "Nu, ēd!" / "Dod, ēd!"
"Tara dzert kafiju!" — "Aicinu padzert kafiju!"
2. Aicinājums uz darbību:
"Tara skriet!" — "Dod, skrien!"
"Tara mājās!" — "Aizbraucam mājās!"
3. Viegls pavēlejums:
"Tara klusi!" — "Nu, klusu!" (bērnam)
"Tara ātrāk!" — "Dodies ātrāk!"
Sīkāk:
- Bieži lieto sarunvalodā, īpaši runājot ar bērniem, draugiem vai ģimeni.
- Var būt pamudinājums vai pārliecināšana.
- Nereti sastopams valkājuma formulās (kā "tara-tara") vai dziesmu tekstos.
Vārda izcelsme: Visdrīzāk saistīta ar baltu vai slāvu valodu pamudinājuma partikulām (salīdzini ar lietuviešu "tara" vai krievu "давай").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.