talārs
"Talārs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē vēsturisku naudas vienību vai monētu, kas lietota dažādās Eiropas valstīs (piemēram, Vācijā, Skandināvijā, Itālijā) no 16. līdz 19. gadsimtam. Tas bieži tika dēvēts arī par "daleri" (no vācu Taler vai zviedru daler), un no tā cēlies arī ASD dolāra nosaukums.
Īss nozīmes skaidrojums:
Vēsturiska sudraba monēta, kas izplatīta Eiropā un kļuva par daudzu valstu naudas sistēmu pamatu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"18. gadsimtā tirgotāji maksāja par precēm ar talāriem."
2. Mūsdienu atsauksmēs (metaforiski):
"Vecais kapteinis glabāja dēļā ieslēgtu talāru kā laimes talismanu."
3. Salīdzinājumā ar citām valūtām:
"Zviedrijas talārs (riksdaler) bija apgrozībā līdz 1873. gadam, pirms to aizstāja kronas."
Papildus informācija:
- Talārs kā jēdziens dažkārt lietots arī dzejā vai simboliski, lai apzīmētu bagātību vai senu laiku vērtības.
- Vārds cēlies no Joahimstālera (vācu: Joachimsthaler) — monētas, kas tika kaltas 16. gs. Joahimstāles sudraba raktuvēs (mūsdienu Čehijā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.