"Švīksts" latviešu valodā nozīmē strauju, asu, svilpojošu skaņu, kas rodas, kāds ātri pārvietojas gaisā (piemēram, šāviens, zibens, šķēps, vēzis u.c.). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kustību, kas pavadīta ar šķilšanos vai šņākšanu.
Piemēri:
1. Bulta ar švīkstu izlidoja no loka un iesita mērķī.
2. Pāri debesīm zibens švīksts zibsnīja, sekojot rūkoņai.
3. Viņš metienu veica tik spēcīgi, ka šķēps ar švīkstu ieskrēja smiltīs.
Vārds bieži sastopams literatūrā un dzīvā runā, lai padarītu aprakstu dzīvāku un dinamisku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.