"Šūpuļdziesma" ir šūpošanas dziesma, ko lieto, lai iemidzinātu bērnu. Tās parasti ir mierīgas, ritmiskas un atkārtojas, radot mierinošu atmosfēru.
Galvenās iezīmes:
- Vienkāršs, atkārtojošs ritms (bieži sakrīt ar šūpošanas kustībām).
- Mierīga, maiga melodija.
- Vienkārši, bieži vizuāli vai maigi dzīvnieku tēli.
- Var būt gan tradicionālas, gan mūsdienu.
Piemēri latviešu kultūrā:
1. Tradicionālā:
"Aijā žūžū, lāča bērni,
Gulēt grib jau trejdeviņi..."
(Viena no pazīstamākajām latviešu šūpuļdziesmām ar lāča tēlu.)
2. Mūsdienu/mākslas:
"Čūsku māte bērnus šūpoja,
Zem ozola zariem..."
(Raimonda Paula šūpuļdziesma no bērnu operas "Spēlēju, dancoju".)
3. Vienkārša atskaņa:
"Aijā, aijā, bērniņ,
Tēvs jūrī brauca..."
(Klasiska šūpošanas atskaņa ar jūras motīvu.)
Šūpuļdziesmas ir svarīga daļa bērnu folklora un veicina saikni starp pieaugušo un bērnu, vienlaikus attīstot bērna valodu un ritma izjūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.