šūnapvalks
"Šūnapvalks" nozīme:
Šis ir bioloģijas termins, kas apzīmē stingru, caurlaidīgu ārējo kārtu, kas sedz augu šūnas, sastāv galvenokārt no celulozes (augos) vai citām struktūrvielām (piemēram, hitīns sēnēs un dažos dzīvniekos). Tās galvenā funkcija ir nodrošināt šūnai mehānisko atbalstu un aizsardzību.
Piemēri lietojumā:
1. Augos:
Augu šūnapvalks piešķir stumbriem, lapām un saknēm stingrību, ļaujot augam izturēt gravitācijas spēku un vēja slodzes.
Piemērs: "Koka šūnapvalks satur biezu celulozes slāni, kas padara koksni izturīgu."
2. Sēnēs un baktērijās:
Dažām sēnēm šūnapvalks veidots no hitīna, bet baktērijām – no peptidoglikāna.
Piemērs: "Pelējumsēņu šūnapvalks bieži satur hitīnu, kas padara tos izturīgus pret ārējiem apstākļiem."
3. Pārnēsājot uz citām nozarēm (metaforiski):
Dažreiz termins lietots metaforiski, lai apzīmētu kaut ko stingru vai aizsargājošu.
Piemērs: "Viņa izturība bija kā šūnapvalks, kas aizsargāja viņu no dzīves grūtībām."
Īss atgādinājums:
Šūnapvalks = šūnas "ārējais skelets", kas uztur tās formu un pasargā. Tas nav tas pats kas šūnas membrāna (kas ir plēvjaina un elastīgāka).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.