šļūtene
"Šļūtene" latviešu valodā nozīmē slēptuve, paslēpšanās vieta — parasti neliela, apslēpta telpa vai niša, kur var paslēpties vai glabāt kaut ko.
Bieži lietota sarunvalodā vai folklora kontekstā, lai apzīmētu vietu, kur kāds slēpjas (piemēram, bērni spēlēs) vai kur glabājas dzīvnieki.
Piemēri:
1. Spēlēs:
"Bērni spēlē paslēpšanos — Pēteris atrada labu šļūteni aiz krūmiem."
2. Dzīvniekiem:
"Zaķis pazuda savā šļūtenē zem saknēm."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Vecais grāmatu plaukts ir mana šļūtene, kur glabāju visas noslēpumus."
Vēsturiski vārds varētu būt saistīts ar darbības vārdu "šļūt" (klusīt, lēnam kustēties), kas atspoguļo ideju par apslēptu, klusu vietu.
Sinonīmi: slēptuve, patversme, niša, paslēpnis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.